Who is back?

Čaučaučau!
Esmu superduper priecīga, kaut arī man garastāvokli mēģināja nosist un paziņoja ko nepatīkamu. Pēdējā ziņa maijā .. šausmas, tik ilgi biju aizmirsusi šo lietu? Laikam jau! 


Vasara ir vienkārši burvīgi sākusies, turpinās un blabla. Tik tiktiktik tik superīga! Viss kas notiek, notiek uz labu, va ne? Jā, tieši tā, tā arī ir. Un, protams, visā sliktajā vienmēr ir kas labs. Iriririr!


Sen, sen draudzīgajā portālā publicēju dzejoli. Tas dzejolis ir par jūtām. Atkal viņas uzvirmojušas, tāpēc izdomāju, ka iemetīšu dzejolīti arī te. Šausmīgi pašai viņš patīk. :)

Pieskāriens

Kad mēs pieskaramies viens otra rokām,
Sajūta ir nepārspējama ..
Mēs pretojamies ar mokām,
Bet pretošanās ir neiespējama.

Pieskārieni maigi iet gar gurniem,
Taču atkal aiziet uz augšu,
Mēs skatamies uz bēdīgajiem purniem,
Viņiem vērot visu ļaušu.

Tu apstājies pie kakla,
Tu pieskaries pie auss un čuksti,
Tava vārdu gramatika ir tik sekla,
Bet to pārsit tavi sirds puksti.

Mīlestība ir tik naiva,
Taču mūs tas tagad netraucē,
Mūsu jūtu ķīmija ir tik kaila,
Tā pie sirds man pieklauvē.

Atvainojos ja ir kāda kļūda. Pulkstens ir 1:15 AM, mazliet kļūdas var pieļaut šajā laikā! :D

Byebye, vasara iet pilnā sparā, mēģināšu rakstīt te visu pēc kārtas.

P.s. - 2. novembri man lūuuuudzu! 30STM, AWESOMEEEE.

Atgriežos.

Lasu savu pēdējo ziņu, kas šeit ievadīta tika pirmdienā, septītajā martā. Sen, vai ne? Bet acīm redzot, nav laika kaut ko te darīt, rakstīt ..
Viss dažreiz sagriežas pārāk ātri, traki un negaidīti. Tu kaut ko vēlies, tas nepiepildās, tu redzi, ka kādam citam iet labāk, mēģini no tā iegūt kādu prieku un priecājies par citu veiksmēm. Bet vai kādreiz man pašai arī veiksies? Izskatās, ka tā līdz šim bijis tikai vienu reizi. Es tik daudz ko vēlos, tas nav nekas milzīgs, nekas tāds, kas rēķināms lielās naudas summās, tūkstošos. Loģiski tagad būtu domāt tikai par mācībām, bet diemžēl, es nevaru savam prātam pavēlēt darīt to, ko es vēlos, viņš visu vienmēr dara pa savam, liek brīžiem ciest, liek brīžiem lēkāt no prieka, bet brīžiem ir neitrāls, izliekas, ka nekas nenotiek. Zinu, ka visa dzīve vēl priekšā, bet ja vēlos mazumiņu laimes tagad, kāpēc es to nevaru iegūt? Laimes devēju apkārt tik daudz, bet savā prātā tiem saku ''Ejat ieskrieties, man nav jums laiks!'' Kāpēc? Jo esmu sadomājusies, man nevajag visus pārējos, pēc manām domām, niecīgos laimes devējus. Vajag man tādu, no kura reibst galva ieraugot, tādu, kura sejā redzu prieku pat tad, ja tas nesēž viņā iekšā, tādu, kurš saprot manas vēlmes paskatoties uz mani vien, tādu, no kura es nekad nebeigšu reibt un tādu, kurš man nekad neapniks. Tas tiešām ir neizmērojami daudz, es par daudz prasu un vēlos? Es šaubos! Varbūt sēdēt gaidīt debess brīnumus? Es atkal šaubos .. Taču neko nekad nevar zināt, diemžēl.
Bojāju savu garastāvokli sīkumu dēļ, bet šeit atkal iejaucas prāts un saka, ka sīkumi tie nav. Kad tu reiz liksies mierā?
Vismaz labi, ka emocijas var izlikt dejās un dziedāšanā. Un ja godīgi .. tās palīdz deju un dziedājumu pilnveidot un ļauj atraisīties. Protams, tas ir labi, bet mūžīgi kā piepildīts maiss ar bēdām staigāt un mest visu laukā, es nevaru. Aizvien biežāk redzu aiskartas sirdis, tādas, kuras nesā sevī bēdas. Tāds laiks? Tāds mēness? Tāda nedēļa?
Šovakar es nekur nedošos, neko spešal es nedarīšu, taisīšu tējas un skatīšos filmas. Jā, par mīlestību n stuff, bet patīk, ko lai dara?

Pozitīvisms virmo visur ..

Čaučaučaučau, labvakar. :)))
Atkal neesmu šeit kādu laiku griezusies, es pat nezinu vai ir kāds, kurš lasa manus ierakstus, jo, nu jā, neesmu te tik sen neko rakstījusi, ka liekas, ka neviens vairs pat neseko. :D Bet nu ko ..


Kopš sāku iet dejošanā, viss sāk uzlaboties, garastāvokolis, dzīve un viss pārējais! Tik super labs, ideāls garastāvoklis katru reizi, kad aizeju prom no treniņa. Gribas iet vēl un vēl dejot, gribas ātrāk atrast dziesmu, pie kuras dejojām treniņā un sākt atkārtot soļus. :))) Pēc treniņa vienmēr smaidu .. ja smaidu, tad ir prieks, ja ir prieks, tad ir veiksme, ja ir veiksme, tad ir laime, ja ir laime, tad viss izdodas, ja viss izdodas, tad es smaidu .. un tā tas viss uz riņķi. :)


Apņēmos izlasīt grāmatu, ouv jā. Nu, nav tur stāsts, tur ir dzeja. Mārtiņš Freimanis ''Zālīte truša dvēselei''. Varbūt smelšos iedvesmu saviem nepabeigtajiem tekstiem .. ^^


Un vispār, šodien treniņš bija superīgs, jo bija atbraucis horeogrāfs Juris. Un, protams, atkal jauna deja. :]] Āāāāsam.
Esmu pārlādēta ar pozitīvismu! :D Un šodien aizgāju uz Narvesenu nopirkt Dinamo kartiņas vienu paciņu. Es jau sen gribēju Trottera kartiņu, līdz šim nebiju dabūjusi. Ņemot paciņu, iedomājos, kaut nu tur būtu viņa kartiņa! Nopērku, izeju ar Elvitu ārā un atveru .. skatos, un IR! Jāā, viņa tur bija. :D Okk, šitais jau sāk izklausīties smieklīgi, bet sāku spiegt kā mazs bērns. :D Bet man vienalga, kaut kāda sūda kartiņa, bet tāds prieks, haha. ^^


Jāiet mācīties, jāiet kaut kas padarīt lietdarīgs! Rītdie badmintona čempionāts starp 7., 8., un devītajām klasēm. Veiksmīti mums, hah. :)
Unun, smaidiet, jā, tas ir patspats galvenais, super, viss ir forši un ideāli un vienkārši āsum! :D :))))


Xoxo, Mincis! :)

Man lūdzu šādu aukstumu vēl turpmāko nedēļu .. !

Sveiki. Neesmu rakstījusi šeit tiktik sen! Bet tā kā šodien paņēmu brīvdienu + pašreiz nav ko darīt, izdomāju, ka uzdrukāšu jaunu ierakstu aizmirstajā blogā. :)
Pat ja šodien būtu aizbraukusi uz skolu, būtu uzreiz braukusi mājās, jo no klases neviens nav bijis. Pamodos, paskatījos, ka ārā ir -29 grādi, aizgāju pie mammas, tā uzreiz teica, ka jāpaliek mājās, taču tētis vēl kaut ko tur murmināja, ka nedrīkst kavēt skolu un blabla. ;D Bet who cares, aizgāju uz istabu gulēt tālāk. 
Pēdējās dienās notiek kaut kas dīvains, liekas, ka kaut kas ir pazaudēts, bet tajā pašā laikā kaut kas atgūts. Liekas, ka kādam vairs neesi vajadzīgs, ka viss tagad ir savādāk, ka vairs nevajag ik vakara labu nakti un ik rīta labrīt .. mhm, neko nesaprotat, bet man pašreiz ir tāda sajūta, ehh.
Laikam tā ir, ka visur nevar veikties. Ja tev veicas kaut kur citur, neveiksies tajā lietā, kur līdz šim bija veicies. Kaut gan, man nekur pēdējā laikā neveicas. Labi, mācības, bet nu jā ..


Vakar ap pusnakti saņēmu sms, par kuru, diemžēl, man smaids sejā neparādījās. Man nepatīk, ja cilvēki vārdus `Es Mīlu Tevi` lieto tik bieži un dažreiz pat neapzinoties. Esmu tos tik daudzas reizes dzirdējusi, ka brīžiem liekas, ka otrs cilvēks tos nemaz neuztver nopietni un saka tikai tāpēc, lai savaldzinātu to cilvēku, lai liktu justies labi, lai tu domātu, ka viņam tu esi viss un, ka tev pret viņu jājūt tas pats. Bet es tā negribu, negribu teikt, ka tieši viņš man ir viss, jo es vispār pati nesaprotu, kas manā dzīvē ar kuru notiek, NESAPROTU. Bet es cenšos to panākt, panākt, lai sāk rasties kaut kāda skaidrība, bet man liekas, ka tas neizdosies. Jauni šķēršļi, neapgāžami. 


Man prieks, ka ģimenes problēmas ir aizgājušas un tagad katru vakaru mājās ir miers. Vairs nav jāklausās pārmetumi, esmu salīgusi ar māsu, viss ir čiki briki. ^^


Pavasaris .. kaut tas atnāktu ātrāk. :)
Tas arī viss šim brīdim. 
Xoxo, Mincis. :]

Kas ta man!

Labrīt, labdien vai sveiki un čau!
Es taču teicu, ka aizmirsīšu par tādu lietu kā blogeris, bet es atcerējos, jo atcerējos par kettovas blogu, kur bija youtube atskaņotājs .. tagad es varu sēdēt un priecāties, jo ar viņas palīdzību arī manā blogā viņš tagad būs un atskaņos dziesmas, kuras, var teikt, klausos diendienā! Asum. :)
No šīs nedēļas trīs dienas esmu pavadījusi mājās slimojot, bet rīt viss ieiet atpakaļ vecajās sliedēs un es dodos uz skolu. Kas var būt vēl labāks - rīt ir ceturtdiena un tad jau piektdiena ..
Pēdējās dienās man prieks ir vairāk nekā es varu vēlēties, tas viss pateicoties apkārt esošajiem cilvēkiem, kas mani iedvesmo un liek man priecāties pat tad, ja tu zini, ka citās jomās tev viss ir vienkārši paka*ā. (atvainojos)
Marta beigās konkurss Rīgā! And what about that? Nothin! Slimoju, neesmu pat dziesmu sameklējusi ko konkursā dziedāt, sliņķe. Un vispār, man šī konkursa žūrija ļoti biedē - ziniet, es pat aizmirsu vārdus uz šo mirkli, taču atceros, ka tur bija minēts Račs un Kerēvica, bet tas jau nav viss, vēl entie Latvijas monstri.
Man gribās paņemt vēl un vēl brīvdienas, bet apzinos, ka skolu bastot nevar, it īpaši tagad, kad vasarā mani sagaidi eksāmeni, jāmācās, jāmācās un vēlreiz jāmācās. Būtu dīvaini, ja es jau tagad sūtītu izlaidumam kleitu - tā mana māte teica, jo viņa sāk šaubīties, ka pabeigšu devīto klasi, bet nesaprotu, kāpēc tāds satraukums? Viss čillā! Es viņu nobeigšu un mēģināšu tikt uz Rīgu, lai arī ko mani vecāki teiktu, es gribu, un man vienalga, māsa arī mani atbalsta un tikai vēl to labāko. PRIEKS! :)


Tas arī šodien viss, veiksmīgu jums dienu.
Xoxo, mincis!

Manas brīvdienas.

Čaučaučau. Šeit nekas nav ļoti sen rakstīts. Tagad es te iedrukāšu tekstiņu un noteikti atkal uz pāris nedēļām aizmirsīšu, ka man pastāv tāda lieta kā blogs, hihi.
Tātad .. sākušās brīvdienas. Un tās sākušās labi, pat ļoti labi! Visās lietās beidzot ir ieviesusies skaidrība, man ir prieks par visu notiekošo un katru rītu pamostoties ir smaids uz lūpām, jo tu zini, ka ir kāds, kurš liks tev pasmaidīt pat vienkārši uzrakstot sms, jo tu to gaidi, jā. :)
Man sāk likties, ka man ļoti sāk veikties! :D Hā, tik tiešām. :)
Pēc piecām dienām dodos ceļojumā, jau atkal - trešo reizi uz to pašu vietu. Lūk kāpēc es tik ļoti katru gadu gaidu savu vārda dienu. Pienāk vārda diena, nākamie ir Ziemassvētki, tad pienāk vecgada vakars un jau nākamajā rītā mēs braucam prom uz lidostu. Apmēram piecas stundas lidojuma un esam tur, kur saules netrūkst, o jā! :) Tikai tā veselā nedēļa bez viņa un draugiem un māsas un jā .. ehh, bet jāpriecājās par to, kas ir dots, tieši tā. :)
Es būšu kā cepta maximas vistiņa pēc tam, ko gan es vēl vairāk varu vēlēties? :}
Tas arī šoreiz viss, man ir daudz prieciņa, ja vajag, varu padalīties, haha!




Xoxo, mincis! :)

astotā diena.

Labrīt. Es atkal esmu mājās, nekur neesmu aizgājusi. Jāā, vēljoprojām esmu slima, katru rītu, kad pamostos, atklājas vēl kāda jauna kaite, bet es tikai dzeru antibiotikas n stuff. Gan jau būs ok, tā vismaz es ceru.
Tik jauki neko nedarīt!
Klausos Billy Talent, ēdu omītes ceptos biezpiena plācenīšus un ar vienu aci skatos ''Precējies. Ir bērni.'' - es to seriālu mīlu, lai cik brīžiem tizls viņš būtu. :D
Es nespēju ieēst neko skābu vai asu. Es nevaru iedzert apelsīnu sulu, nevaru ieēst tomātus, mandarīnu vai jel ko citu. Tāā kož! Brīžiem liekas, ka vajag pārtikt tikai no putriņām, kaut gan tām arī nav ne vainas! ;D Bet ne jau viss pārtikā ir ass un skābs. :)
lalalala ..

xoxo, Mincis.